kalendars997.1s.lv

Decembris (senie latvieši šo mēnesi sauca par Vilku mēnesi vai Svētku mēnesi) pēc Georga kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis. Decembrī ir 31 diena. Decembris ir ziemas pirmais un gada pēdējais mēnesis. Decembrī ir ziemas saulgrieži, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā.

Vārds decembris nāk no latīņu valodas vārda decem (desmit), jo līdz pat 8.gadsimtam p.m.ē. decembris romiešu kalendārā bija desmitais mēnesis.

Astroloģijā, decembris sākas, kad Saule ieiet Strēlnieka zvaigznājā, un beidzas, kad tē ieiet Mežāža zvaigznāja.


Starptautiskie svētki

• 1.decembris - AIDS diena
• 10.decembris - Cilvēktiesību diena
• 24.decembris - Ziemassvētku vakars
• 25.decembris - Pirmie Ziemassvētki
• 26.decembris - Otrie Ziemassvētki
• 31.decembris - Vecgada diena

Novembris ir gada vienpadsmitais mēnesis. Novembrī ir 30 dienas. Kādreiz, iespējams, saukts par sala jeb salnu mēnesi, lietuviešiem lapkritis. Astroloģijā sākas ar Sauli Skorpiona zīmē, beidzas ar Sauli Strēlnieka zīmē.

Pasaulē 1.novembris dažkārt pazīstams kā Visu svēto diena. (t.i., to svēto, kam nav piešķirta sava svinamā diena).

Mārtiņi 10.novembrī (katoļiem 11.) ir aptuveni vidus starp rudens un ziemas saulgriežiem. Tika uzskatīti par ziemas sākumu. Senāk Latvijā 25.novembrī (katoļiem 26.) tika atzīmētas Katrīnas, bet 30. Andreji. Karīnas dažās vietās uzskatīja par veļu laika beigām. Mūsdienu Latvijā tiek atzīmēts 11.novembris - Lāčplēša diena un 18.novembris - Latvijas Republikas proklamēšanad diena.

Andrejs
Katrīna
Mārtiņš

Starptautiksie svētki

• Pirmā sestdiena - Vīriešu diena
• Otrā sestdiena - Lauksaimnieku diena
• 10.novembris - Kvalitātes diena
• 17.novembris - Studentu diena

 

Oktobris ir gada desmitais mēnesis, kādreiz saukts par veļu vai zemliku mēnesi. Viens no 7 mēnešiem, kas ir 31 dienu garš, astroloģijā sākas ar Sauli Svaru zīmē, beidzas ar Sauli Skorpiona zīmē.

Līdz pat 8.gadsimtam p.m.ē. oktobris romiešiem tas bija astotais mēnesis.

Lietuviešiem mēneša nosaukums ir saplis - šajā laikā vāc linus. Vēl lietuviešiem šis mēnesis sauca velinis, spalinis, lapkristys.

Oktobra pēdēja svētdienā notiek pāreja atpakaļ uz ziemas laiku (apmēram trijos no rīta pulksteņi tiek pagriezti vienu stundu uz priekšu).


Starptautiskie svētki

• 1.oktobris - Vecāka gadu gājuma ļaužu diena
• 1.oktobris - Mūzikas diena
• mēneša pirmā svētdiena - Skolotāju diena
• Pirmā pirmdiena - Ārsta diena
• 24.oktobris - ANO diena

 

Septembris ir gada devītais mēnesis. Septembrī ir 30 dienas. Senie latvieši septembrī vēl sauca par viršu jeb silu mēnesi. Septembris ir pirmais rudens mēnesis. Septembrī ir rudens ekvinokcija, kad diena izlīdzinās ar nakti un tās ir vienāda garuma. Latvijā septembris ir pirmais skolas mēnesis.


Starptautiskie svētki

• Pēdējā septembra nedēļā - Jūras diena
• Ceturtā svētdiena - Kurlo ļaužu diena
• 30.septembris - Tulka diena 

Augusts ir gada astotais mēnesis, un augusta ir 31.diena. Senie latvieši augustu sauca par rudzu mēnesi. Augusts ir pēdējais vasaras mēnesis. Īrijā pirmais rudens mēnesis.


Starptautiskie svētki

• Kreiļu diena

 

Jūlijs ir gada septītais mēnesis. Jūlijā ir 31 diena. Mēnesis ir nosaukts Jūlija Cēzara vārdā, jo viņš šajā mēneši ir dzimis. Senie latvieši jūliju vēl sauca par siena mēnesi.


Starptautiskie svētki

• 1.jūlijs - Arhitektūras diena
• 2.jūlijs - Sporta žurnālista diena
• 20.jūlijs - Šaha diena 
• Pēdējā jūlija piektdiena - IT administratora diena
• 31.jūlijs - Afrikāņu sievietes diena

 

Jūnijs ir gada sestais mēnesis. Jūnijā ir 30 dienas. Mēnesis ir nosaukts par godu romiešu dievietei Junonai, Jupitera sievai. Latviešu jūniju vēl sauc par ziedu mēnesi. Jūnijs ir pirmais vasaras mēnesis. Jūnijā ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā. Ziemeļeiropā sākas baltās naktis, kad visu nakti ir gaišs.


Starptautiskie svētki

• 1.jūnijs - Bērnu aizsardzības diena

 

Maijs ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuriem ir 31.diena. Senie latvieši maiju vēl sauca par lapu mēnesi. Maijs ir pēdējais pavasara mēnesis. Tie cilvēki, kuri ir dzimuši līdz 20.maijam pēc horoskopa ir vērši, bet pēc šī datuma dzimušie ir dvīņi.


Starptautiskie svētki

• 1.maijs - Darba svētki
• 15.maijs - Ģimenes diena
• 17.maijs - Elektrosakaru diena
• 18.maijs - Muzeju diena
• 21.maijs - Kosmosa diena
• 31.maijs - Diena bez tabakas

 

Aprīlis pēc Georga kalendāra ir gada ceturtais mēnesis. Aprīlī ir viens no četriem mēnešiem, kura ir 30 dienas. Senie latvieši aprīlī vēl sauca par sulu mēnesi.


Starptautiskie svētki

• 1.aprīlis - Joku diena
• 22.aprīlis - Zemes diena
• 27.aprīlis - Krāsu diena

Marts ir gada trešais mēnesis. Martā ir 31.diena. Senie latvieši martu sauca par sērsnu vai baložu mēnesi. Marts ir pirmais pavasara mēnesis. Martā ir pavasara ekvinokcija, kad diena izlīdzinās ar nakti un tās ir vienāda garuma. Marta pēdējā svētdienā notiek pāreja uz vasaras laiku (pulksteņi tiek pagriezti vienu stundu atpakaļ).


Starptautiskie svētki

• 8.marts - Starptautiskā sieviešu diena
• 14.marts - Pī skaitļa diena (neoficāli)

 

Februāris ir gada otrais mēnesis. Februāris ir gada īsākais mēnesis, un parasti tajā ir 28 dienas. Garajā gadā februārī ir 29.dienas. Senie latvieši februāri vēl sauca par svešu mēnesi. Februāris ir ziemas pēdējais mēnesis.

Latīņu nosaukums saistīts ar Luperkālijām, kas norisnājās senajā Romā katru gadu 15.februārī.
1930. un 1931.gadā PSRS, februārī bija 30 dienas (30.februāris).


Starptautiskie svētki

• 4.februāris - Starptautiskā vēža aizsardzības diena
• 14.februāris - Svētā Valentīna diena
• 21.februāris - Starptautiskā dzimtās valodas diena

 

Janvāris ir gada pirmais mēnesis. Janvārī ir 31 diena, tas ir viens no 7 mēnešiem, kuros ir 31 diena. Senie latvieši vēl sauca par ziemas mēnesi.

Mēnesis savu nosaukumu ieguvis pateicoties Romas karalim Numam Pompīlijam par godu romiešu dievam Janusam, kuram bija veltīta šī mēneša pirmā diena. Veiktajā kalendāra reformā Numa ievietoja janvāri kā gada pirmo mēnesi, pirms tam tas bija gada vienpadsmitais mēnesis, bet pirmais bija marts. Šā mēneša pirmajā rešdaļā saule atrodas Mežāža zvaigznāja, pēc tam Ūdensvīra zīmē.


Starptautiskie svētki 

• 1.janvāris - Jaungada diena
• 11.janvāris - Starptautiskā "paldies" diena
• 26.janvāris - Starptautiskā muitnieka diena